Iepirkšanās paradumu maiņa: ko izvēlas šodienas pircējs?
Mazumtirdzniecības nozare vienmēr ir sinhroni līdzdarbojusies pircēju iepirkšanās paradumiem, kurus, savukārt, ietekmē dažādi ārējie notikumi un apstākļi. Pēdējo gadu laikā ir notikuši daudzi negaidīti pavērsieni, kas ir ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un veidu, kā tiek veikti ikdienas pirkumi. Pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir “sašūpojis” gan ekonomiku, gan arī mazumtirdzniecības nozari, kā arī licis pircējiem pārdomāt savus tēriņus un pielāgot iepirkšanās paradumus. Par aktuālākajām izmaiņām patērētāju uzvedībā mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātāja StrongPoint organizētājā konferencē Baltic Retail Forum 2022 stāstīja NielsenIQ Latvia mazumtirdzniecības pakalpojumu vadītāja Anda Daliņa.
Latvija – atlaižu kultūras eksperti Baltijā
Dzeltenas vai sarkanas, lielāka izmēra, ar uzrakstu treknrakstā – tā izskatās tipiskas preču cenu zīmes, kuras liela daļa pircēju ar acīm vienmēr sameklē, veicot savus ikdienas pirkumus. Kā vēsta NielsenIQ pārstāve, pēc Strategic Planner Global apkopotajiem datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) izvēlas preces, kurām ir atlaide, tādējādi ierindojot Latviju un tās atlaižu kultūru trešajā vietā starp visām 28 Eiropas valstīm.
Atlaižu kultūra ir būtisks pircēju virzītājspēks, kas mudina ne vien meklēt preces par izdevīgām cenām bet arī iepirkt konkrētas preču grupas ilgākam laikam, ja tās ir pieejamas par izdevīgāku cenu. Tādējādi pircējiem tiek sniegta rīcības brīvība plānot savus pirkumus un budžetu atbilstoši tā brīža cenām veikalos.
Starp populārākajām pārtikas precēm, kuras Latvijas iedzīvotāji iegādājas ar atlaidi, ir kafija (71 %), jogurts (61 %), kartupeļu čipsi un līdzīgas uzkodas (60 %), saldējums (53 %) un skābais krējums (49 %). Savukārt nepārtikas preču segmentā līderos izvirzās zobu pasta (65 %), higiēniskās salvetes (62 %), šampūns (62 %), baterijas (60 %) un dušas želeja (60 %).
Tādas preces kā kafija, zobu pasta, šampūns un dušas želejas, vienmēr būs nepieciešamas, turklāt tās pietiek ilgākam laikam, tāpēc šādus pirkumus var ieplānot laicīgi vai veidot savlaicīgas rezerves, lai brīžos, kad kāds no produktiem beidzas, nav jāpiedzīvo diskomforts. Visticamāk, ka tieši tādēļ šīs konkrētās preces ieņem līderu pozīcijās ar atlaidi pirkto preču sarakstā. Kas attiecas uz jogurtu un krējumu – šīm precēm piedāvājuma klāsts ir tik plašs, ka vienmēr atradīsies kāda prece, kurai tobrīd būs atlaide. Savukārt čipsi, uzkodas un saldējums ir preces, kuras tiek iegādātas atpūtas brīžiem, tāpēc no lielā sortimenta parasti tiek izvēlētas preces ar atlaidi, neiedziļinoties tādās detaļās kā produkta ražotājs, sastāvs un citi.
Būtiskākie kritēriji preču iegādei
Neskatoties uz pircēju vidū izplatīto atlaižu kultūru, samazināta cena nav vienīgais kritērijs preces iegādei. Pēc NielsenIQ Omnibus datiem, 45 % Baltijas pircēju piekrīt, ka būtiskākie kritēriji zīmola preces iegādei ir zemas vai pieejamas cenas, privāts zīmols, veselīgs, vietējo ražotāju izcelsme un sociāli atbildīgs produkts.
“Mainoties pircēju paradumiem un vēlmēm, tieši viņu loma ir noteicošā mazumtirdzniecības un preču ražotāju attīstībai. Ilgtspēja ir viena no šī brīža aktuālākajām tēmām visās nozarēs, tāpēc arī pircēji arvien biežāk pieprasa atbilstošus pakalpojumus. Organisku ēdienu un veselīga dzīvesveida popularizēšana atspoguļojas arī mazumtirdzniecības tendencēs, veikaliem arvien vairāk piedāvājot vietējo ražotāju izcelsmes produktus, kā arī meklējot veidus izdevīgu cenu piedāvāšanai ilgtspējīgā veidā,” norāda U. Začs.
Lielākās bažas, kas ietekmē patērētāju paradumu maiņu
Iepirkšanās paradumus būtiski ietekmē arī ārējie apstākļi, kas pircēju vidū rada bažas par viņu turpmāko pirktspēju. Pēc NielsenIQ datiem Latvijas iedzīvotājiem lielākās bažas izraisa karš (65 %), pārtikas cenu pieaugums (52 %) un degvielas cenu pieaugums (45 %). Tāds pats lielāko bažu Top 3 ir arī kaimiņvalstī Igaunijā, savukārt Lietuvā trešo vietu ieņem bažas par komunālo pakalpojumu rēķinu pieaugumu.
“Ņemot vērā aktuālos datus, pircēji, ļoti iespējams, plānos savus pirkumus atbildīgāk, lielāku uzmanību pievēršot cenām. Tāpat tiks veidoti lielāki pārtikas uzkrājumi, iepērkot preces, kurām ir ilgāks derīguma termiņš. Mazumtirgotājiem ir jāņem vērā šīs tendences un jāseko līdzi noliktavā pieejamo preču daudzumam, izvērtējot, kā ir mainījies pieprasījums pēc iepriekš populārākajām precēm un kuras preces pircēji iepērk vairumā vienas iepirkšanās reizes laikā. Iepirkšanās paradumu svārstību un tendenču integrēšana ikdienas piegādes ķēdes procesos ļaus uzņēmējiem ātrāk reaģēt uz izmaiņām pieprasījumā un saglabāt stabilu darbību nākotnē,” skaidro U. Začs.