Elektroniskās cenu zīmes revolucionizē industriju, mazinot darba stundas un papīra kalnus
Katra mazumtirgotāja mērķis ir apmierināts klients, kurš savukārt sagaida pēc iespējas pozitīvāku un vienkāršāku iepirkšanās pieredzi. Tomēr realitātē to ne vienmēr izdodas sasniegt. Visticamāk daudziem ir nācies dzirdēt vai piedzīvot situācijas veikalā, kas ir atstājušas rūgtu pēcgaršu. Piemēram, vēloties iegādāties preci, izrādās, ka cena, kas norādīta uz etiķetes, nesakrīt ar to, kas parādās pie kases, uzzinot, ka tomēr ir jāmaksā vairāk.
Visbiežāk šādus pārpratumus izraisa cilvēciskas veikala darbinieku kļūdas, bet pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus ir zināms, kā šo problēmu atrisināt.
Viens klikšķis – izmaiņas vairākos tūkstošos cenu
Papīra preču cenu zīmju nomaiņa veikalu plauktos ir viens no darbietilpīgākajiem procesiem veikalos. Tas arī palielina cilvēciskās kļūdas iespējamību, kas vēlāk pārvēršas klientu neapmierinātības riskā. Nav pārsteigums, ka tehnoloģiju laikmetā ir risinājumi, kas var vienkāršot un atvieglot šo šķietami gadsimtiem seno tirdzniecības izaicinājumu. Elektroniskās cenu zīmes sāka izmantot jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Zviedrijā, taču tolaik tās vairāk atgādināja kalkulatorus, nevis digitālu sistēmu. Tagad, tehnoloģijām strauji attīstoties un uzņēmumiem automatizējot procesus, elektronisko cenu zīmju izmantošana kļūst par arvien nozīmīgāku un nepieciešamāku rīku mazumtirdzniecības uzņēmumiem.
Pārejot uz elektroniskajām cenu zīmēm, tirgotāji var atjaunināt visas nepieciešamās cenas, izmantojot datorā esošo sistēmu. Ir aprēķināts, ka vienas papīra cenu zīmes manuāla nomaiņa aizņem tikpat daudz laika, cik visu veikalā esošo cenu nomaiņa automātiski ar elektroniskajām cenu zīmēm. Šī tehnoloģija atslogo darbiniekus, kā rezultātā var vairāk laika veltīt klientu apkalpošanai vai citiem darba uzdevumiem.
Pagājušajā gadā tikai pieredzēts straujš inflācijas kāpums, kas tirgotājiem parādīja, cik patiesībā laikietilpīgas ir biežas cenu izmaiņas. Aplēses liecina, ka inflācijas dēļ mēnesī tirgotājam jānomaina vidēji pieci tūkstoši cenu zīmju.
“Tas ir milzīgs darba apjoms. Vienas papīra cenu zīmes maiņa aizņem aptuveni divas minūtes. Mūsu aplēses liecina, ka elektroniskās cenu zīmes ļauj ietaupīt darbu pie aptuveni 1000 cenu zīmju maiņas. Tas nozīmē, ka pāreja uz automatizētu sistēmu, kas maina cenas ar dažu klikšķu palīdzību, ietaupa darbiniekam gandrīz veselu darba nedēļu jeb aptuveni 33 darba stundas,” skaidro Uģis Začs, “StrongPoint” klientu servisa vadītājs.
U. Začs uzsver, ka elektroniskās cenu zīmes ne tikai ietaupa laiku, bet arī novērš iespēju pieļaut cilvēciskas kļūdas: “Izmantojot digitalizēto cenu zīmju sistēmu, var garantēt, ka plauktos norādītās cenas vienmēr būs pareizas un sakritīs ar to cenu, ko pircējs redz, veicot apmaksu kasē, kā arī tirgotāji varēs izvairīties no gramatikas vai stilistikas kļūdām kādā no produktu nosaukumiem, kas radušās darbinieku pārrakstīšanās dēļ.”
Šī tehnoloģija arī ļauj tirgotājiem īstenot savu ilgtspējas pieeju, novēršot nepieciešamību atkārtoti drukāt jaunas papīra cenu zīmes. Piemēram, Apvienotās Karalistes mazumtirgotājs “ASDA” lēš, ka, ja nedēļā ir jānomaina aptuveni trīs tūkstoši papīra cenu zīmju, izmantojot digitalizēto pieeju, tiek ietaupīti 60 tūkstoši A4 formāta papīra lapu. Tāpat šīs tehnoloģijas ir kombinējamas ar citiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā, piemēram, interneta pasūtījumu komplektācijas sistēmām, kas palīdz darbiniekam ātrāk atrast preci priekš pasūtījuma.
Pieprasījums pēc elektroniskajām cenu zīmēm pieaug
“StrongPoint” eksperts uzskata, ka elektroniskās cenu zīmes ir īpaši noderīgas arī tāpēc, ka sniedz iespēju uzņēmumiem operatīvāk īstenot akcijas: “Šī tehnoloģija ļauj noteikt dinamiskas cenas un atlaides izvēlētajā periodā, piemēram, “laimīgās stundas” vai ierobežota laika piedāvājumus. Akcijas cenas iespējams parādīt arī uz citiem veikalā esošajiem ekrāniem, cenu kombinējot ar fotogrāfijām.”
Dati liecina, ka elektronisko cenu zīmju lietošana kļūst aizvien populārāka. Pagājušajā gadā visā pasaulē to apjoms bija mērāms aptuveni 700 miljonos, taču pieprasījums pēc tām strauji aug un varētu sasniegt pat 10 miljardus. Šobrīd, piemēram, Norvēģijā teju 70 % no visām cenu zīmēm ir elektroniskas, tāpat tās tiek plaši izmantotas arī Francijā, Beļģijā un Jaunzēlandē.
Latvijā vēl nevaram lepoties ar tādiem rādītājiem kā, piemēram, Norvēģija, tomēr arī Baltijas valstis cenšas neatpalikt no pasaules tendencēm. Šeit elektroniskās cenu zīmes izmanto pārtikas mazumtirgotāji, aptiekas un saimniecības preču veikali. Vietējie uzņēmumi ar elektroniskajām cenu zīmēm izvēlas aptvert tikai daļu no veikala vai dažus veikalus, nevis visu tīklu. “Šīs jaunās tehnoloģijas ieviešana pagaidām vēl nenotiek masveidā, tomēr paredzams, ka tas tuvākajā laikā mainīsies. Priekšrocības uzņēmumiem ir skaidras – vienreizēja investīcija, kas ļauj mazināt gan darba stundas, gan patērētā papīra daudzumu. Turklāt elektroniskās cenu zīmes kalpo līdz pat desmit gadiem,” saka U. Začs.
Laika ietaupījums arī pircējiem
Elektroniskās cenu zīmes ietaupa dārgo laiku ne tikai tirdzniecības vietu darbiniekiem, bet arī pircējiem. Turklāt elektronisko cenu zīmju papildu funkcijas ļauj cenu zīmēm mirgot, lai vieglāk atrastu meklēto produktu plauktā. Tā gan pircēji, gan personāls, kas atlasa preces tiešsaistē veiktajiem pasūtījumiem, var ātrāk sameklēt vēlamo preci. Statistika liecina, ka uzņēmumiem, kas ieviesuši elektroniskās cenu zīmes, pārdošanas apjomi pieaug par aptuveni 6 %.