Inflācija, procentu likmes vai izmaiņas pircēju paradumos – kas ietekmēs mazumtirgotājus visvairāk?
Aizvadītā gada ekonomiskie izaicinājumi ir sašūpojuši mazumtirdzniecības nozari, pārtikas cenām sasniedzot iedzīvotāju algām neatbilstošus augstumus. Līdz ar inflācijas straujo kāpumu, Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pacēlusi arī procentu likmes, kas vēl vairāk ietekmē ne tikai patērētāju iepirkšanās paradumus, bet arī mazumtirgotāju rīcību, reaģējot uz izmaiņām ar preču un pakalpojumu cenu celšanu. “StrongPoint” Baltijas mazumtirdzniecības forumā tika spriests, ko darīt, atrodoties šo trīs pušu ielenkumā – inflācija, procentu likmes un izmaiņas pircēju paradumos – kādas pārmaiņas mazumtirgotāji var gaidīt nozarē un kā uz tām labāk reaģēt?
Ekonomiskās prognozes – piesardzīgi optimistiskas
Inflācijas straujais kāpums Baltijas valstīs ir bijis visievērojamākais Eiropā, brīžiem pārsniedzot pat 20 % atzīmi. Lai mazinātu inflācijas kāpumu, tika pieredzēts arī līdz šim straujākais procentu likmju kāpums, maijā sasniedzot pat 3,75 %. Par spīti skaudrajai ainai, “ļaunākais” varētu būt aiz muguras, forumā norādīja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Jau tagad ir vērojams neliels, bet stabils, inflācijas kritums, un paredzams, ka arī procentu likmju kāpumam tuvojas beigas. Taču, atšķirībā no pasaules un Eiropas tendencēm, Latvijā pārtikas cenām vēl nav novērojams kritums. Vienlaikus iedzīvotāju pirktspēja joprojām saglabājas stabila, apjomiem nesamazinoties, bet arī neaugot inflācijas dēļ.
Pircējs mainās, lai maciņš pietiktu visam
Ekonomiskā turbulence ietekmē arī iedzīvotāju paradumus. Satraukums par kara sekām, komunālo maksājumu, kā arī pārtikas cenu kāpumu, ir redzams patērētāju uzvedībā un pirktspējā, liecina “NielsenIQ” pētījuma dati. 90 % aptaujāto nenoliedzami apgalvo, ka cenas par precēm un pakalpojumiem ir kāpušas, savukārt trīs ceturtdaļas (75 %) iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņu vajadzības un preferences ir mainījušās.
Tā rezultātā Latvijas pircēji piekopj dažādās taupīšanas taktikas – 85 % pērk vairāk preces ar atlaidēm, 73 % pērk tikai nepieciešamās preces, bet 67 % izvēlas lētākus zīmolus. Var secināt, ka taupīšanas nolūkos, lielākoties zūd lojalitāte vienam konkrētam zīmolam, bet daudz nopietnāk tiek ņemta vērā konkrētā produkta tā brīža cena, tāpēc mazumtirgotājiem, lai noturētu pircēju lojalitāti, ir jākoncentrējas uz pievilcīgiem piedāvājumiem un akcijām.
“Latvijas sabiedrībā diezgan izplatīta ir atlaižu kultūra, kad pircēji seko līdzi dzeltenajām cenu zīmēm veikalā un labākajiem piedāvājumiem dažādās lojalitātes programmās. Mūsdienās vairāk kā jebkad, veikaliem ir pastiprināti jāstrādā ar akciju izvietošanu savos kanālos un telpās, kā arī cenu zīmju maiņu, lai akcentētu produktus, kas tajā brīdī ir pieejami par maciņam izdevīgu cenu. Tāpēc arvien populārāki kļūst dažādi mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumi, kā, piemēram, elektroniskās cenu zīmes, kas šajos ekonomiski izaicinošajos laikos palīdz mazumtirgotājiem efektīvāk veikt cenu maiņu un produktu papildināšanu plauktos. Tādā veidā dārgās cilvēkresursu stundas var izmantot pircēju apkalpošanai un konsultēšanai, kas attiecīgi palīdzēs veicināt kopējo zīmola tēlu,” norāda “StrongPoint” klientu servisa vadītājs Uģis Začs.
Izvērtējot inflācijas, procentu likmju un pircēju paradumu maiņas ietekmi uz uzņēmuma darbību, mazumtirgotājiem ir jāturpina pārdomāt savu resursu izmantošana atbilstoši mērķu sasniegšanai. Pircēju kritiskā cenu vērtēšana ir galvenais motivators, lai pārdomātu mērķētu cenu politiku un akciju izvietošanu komunikācijas kanālos un iepirkšanās zālēs.