Latvijas iedzīvotāji ar tehnoloģijām uz “Tu”
Mūsdienās tehnoloģijas skar teju visus dzīves aspektus, tai skaitā iepirkšanos. Pašapkalpošanās un e-veikalu risinājumi, elektroniskās cenu zīmes, viedās konsultantu zvanu sistēmas un citi risinājumi nav vairs sveša lieta mūsmājās. Taču, salīdzinot Latviju ar pārējām Baltijas valstīm, mazumtirdzniecības tehnoloģiju attīstības temps ir lēns.
Lēna, bet apņēmīga virzība pretī tehnoloģiju pasaulei
Lai gan no kaimiņiem varam vēl dikti mācīties, arī Latvijā ir novērotas pozitīvas tendences sabiedrības paradumos. Pēc Centrālās Statistikas datiem, 2022. gadā internetu regulāri lietoja 90 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir pieaugums par aptuveni 20 %, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem. Arī e-komercija ir piedzīvojusi uzplaukumu, jo sevišķi 2022. gadā. Pēc Gemius veiktās aptaujas, Latvijā šī gada pirmajā pusgadā 82 % aptaujāto norādīja, ka ir veikuši pirkumus tiešsaistē, visvairāk novērtējot gan izdevīgās cenas, gan iespēju salīdzināt produktus un pakalpojumus. Savukārt vērtējot Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes, pēc Digital Economy and Society Index (DESI) 2022 datiem, pamatlīmeņa zināšanas ir 51 % iedzīvotāju, kamēr Lietuvā 49 %, bet Igaunijā 56 %.
Pozitīvas tendences novēro arī tirgotāji. Piemēram, mazumtirdzniecības veikalu tīkls “Rimi” norāda uz aktīvu jauno tehnoloģiju izmantošanu, salīdzinot Latviju ar pārējām Baltijas valstīm. “Rimi Drive pasūtījumu saņemšana ir populārāka tieši Latvijā. Savukārt Igaunijā ļoti iecienīta ir iepirkšanās ar pašapkalpošanās skeneriem,” ar novērojumiem par pircēju paradumiem dalās Liene Perija, “Rimi Baltic” digitālās attīstības direktore.
Mazumtirdzniecību tehnoloģiju ieviešana ne tikai uzlabo uzņēmējdarbības rādītājus un atvieglo darbinieku ikdienu, bet arī rosina veselīgu konkurenci tirgū, nodrošinot iespēju klientiem ietaupīt laiku un finanses, un padarot ērtāku un interesantāku iepirkšanās pieredzi.
“Pirms diviem gadiem, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, nonācām pie pārsteidzošiem datiem – visas vecuma grupas vēlētos produktu atpazīšanu bez svītrkoda lasīšanas un viedos ratiņus. Savukārt jaunākie respondenti vēlētos automātisku vecuma pārbaudi. Taču, vēljoprojām ar šo risinājumu ieviešanu neiet tik raiti kā, piemēram, Lietuvai, kas ir uzstādījusi pārtikomātus jeb alternatīvos pakomātus pārtikas piegādei, vai Igaunijai, kur var jau sastapt automātiskās vecuma noteikšanas sistēmas. Uzņēmumiem ir jāsaprot, kā iepirkšanās pieredzi var padarīt vēl ērtāku, lai tas nepārvērstos par ikdienas slogu klientiem. Tas sekmēsies gan patīkamākā pieredzē, gan ātrākā tehnoloģiju pieņemšanā, kas savukārt pozitīvi ietekmētu sabiedrības digitālās prasmes,” skaidro Uģis Začs, “StrongPoint” klientu servisa vadītājs.
Klientu adaptēšanās jauninājumiem – solis pretī uzvarai
Ne mazāk svarīgs ķēdes posms tehnoloģiju ieviešanā ir to pieņemšana un klientu spēja adaptēties jauninājumiem. Nodrošinot pozitīvu pirmo pircēja pieredzi ar tehnoloģijām, lielāka iespēja, ka tā tiks izmantota arī turpmāk. Arī Liene Perija atzīmē: “Svarīgākais visā mūsu darba procesā ir “ieklausīšanās klientā”, veicot aptaujas, intervijas un uzklausot klientu servisu, kā arī ieteikumus, kurus iesūtījuši klienti. Tāpat aktīvi izmantojam iespēju jaunos risinājumus testēt ar darbiniekiem vai klientiem.”
Arī biznesa antropoloģe un Latvijas antropologu biedrības pārstāve Elīna Ozoliņa atzīst, ka lai gan kopumā sabiedrībā ir samērā zemas digitālās prasmes, ir būtiski sniegt lietotājam vairāk ieguvumus nekā izaicinājumus, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu: “Dažādas iedzīvotāju grupas atšķirīgi pieņem jaunās tehnoloģijas. Taču, lielākoties tās tiek veiksmīgi pieņemtas, ja ir ērti un intuitīvi lietojamas un sniedz kādu labumu to lietotājam, piemēram, ietaupa laiku un naudu, rada īpašu pieredzi vai nodrošina ērtības, kā arī tehnoloģiju lietošana ir estētiski patīkama. Tāpēc uzņēmumiem ir jādomā par to, kas būs īstais motivators.”
Arī Rimi ir novērojis, ka funkcijas, kas nodrošina kādu no ērtībām un ieguvumiem pircējiem, kļūst arvien populārākas. Piemēram, līdzekļu taupīšanai Rimi klienti aktīvi izmanto digitālo lojalitātes karti un produktu sarakstu ar īsu derīgumu termiņu par īpaši zemām cenām. Taču, lai ietaupītu laiku – pirkumu sarakstu un iepirkšanās funkciju mobilajā lietotnē, ātro pasūtījumu saņemšanu veikalā, piegādi uz mājām un recepšu pievienošanu pirkumu grozam.
“Visa pamatā ir klientu vēlmes un vajadzības, kam tālāk seko inovācijas un jaunumi veikalos. Lai gan mazumtirdzniecību tehnoloģiju attīstība Latvijā ir lēna, varam novērot arī pozitīvas tendences iedzīvotāju paradumos, kas liecina, ka Latvija ir uz potenciālas attīstības līknes. Uzņēmumu pienākums ir padarīt pēc iespējas ērtāku pāriešanas procesu uz jaunajām tehnoloģijām, lai veicinātu gan pozitīvāku attieksmi pret tām, gan digitālās prasmes kopumā. Tāpēc ir būtiski ieklausīties klientos, analizēt pirkšanas paradumus, kā arī nebaidīties ieviest inovācijas un prast “špikot” no mūsu kaimiņiem, lai mēs panāktu līdzvērtīgu attīstību visās Baltijas valstīs,” norāda U. Začs.