“New Vision Baltija”: pircēji Baltijā ir ļoti racionāli

Ziņu aģentūru Baltic News Service

Evalds Budvilaitis [E.B.]: Jā, mēs piedāvājam klientu paradumu analīzi.

– Ko varat pastāstīt par Baltijas pircēju paradumiem?

E.B.: Starp valstīm nedaudz atšķiras tas, kādus produktus pircēji vairāk izvēlas, bet visi pircēji Baltijā ir ļoti racionāli. Mēs cenšamies pirkt labākos produktus par labāko cenu. Ne vienmēr pērkam produktus ar atlaidēm, bet vienmēr tiem pievēršam uzmanību, meklējot labākā darījuma iespējas. To parāda visas analīzes, ka pircēji ir kļuvuši ļoti racionāli.

– Un kādi ir pircēju paradumi Norvēģijā?

Jergens Volers [J.V.]: Atšķirībā no Zviedrijas patērētājiem norvēģi iepērkas teju katru dienu. Zviedrijā cilvēki lielākoties iepērkas vienreiz nedēļā, kas mums šķiet dīvaini. Ja runājam par lojalitātes kartēm un pirkumu analīzi, gribētu atzīmēt, ka mēs piedāvājam šādus programmatūras risinājumus, bet analīzes datiem mums nav piekļuves.

E.B.: Jā, mēs neanalizējam datus, klienti to dara paši, izmantojot mūsu risinājumus.

– Tāpat jūs palīdzat izvērtēt veikalu produktivitāti un iesakāt, kā produktivitāte varētu tikt paaugstināta. Pēc jūsu novērojumiem, kuras ir tās vietas veikalā, kurās produktivitāti varētu celt un kā to darīt?

E.B.: Produktivitāti pirmām kārtām veicina automatizācija. Tas nozīmē roku darba samazināšanu un funkciju automatizēšanu, fizisko darbaspēku pārvietojot citu funkciju veikšanai. Vienkāršojot, ja aizejat uz veikalu pēc “pīķa” stundām, piemēram, ap plkst. 21, veikala plauktos var nebūt produktu un ne jau tāpēc, ka tādu noliktavā nebūtu, bet tāpēc, ka nav darbinieku, kuri varētu tos tajos izkrāmēt. Ja noņemat kases, kurās jāstrādā kasierim, un to vietā novietojat pašapkalpošanās kases, jūs varat samazināt pie kasēm nepieciešamo darbinieku skaitu un likt šiem cilvēkiem krāmēt preces, lai būtu produkti, ko pārdot. Tāpat produktivitāti var veicināt, lietojot mūsu “Cash guard” produktu. Kasieris strādā astoņas stundas dienā, tostarp pusstundu viņš skaita naudu kasē, ja tiek lietots “Cash guard”, naudas skaitīšanas vietā viņš pusstundu var izkrāmēt produktus. Tāpat kasieris var jebkurā laikā atstāt kasi, jo tā ir droši aizslēgta. Ja nav rindas un tev ir “Cash guard”, vari doties izkrāmēt preci plauktos, neuztraucoties par naudas, kas glabājas kasē, drošību. Turklat, cik zinu, darbaspēka trūkums mazumtirdzniecībā ir visās Baltijas valstīs.

– Vai, jūsuprāt, Latvijas pircēji labprāt pieņem jaunas tehnoloģijas? Piemēram, šīs pašapkalpošanās kases nav diez ko populāras.

E.B.: Tās nav populāras tāpēc, ka tās īsti nav nekur pieejamas. Visticamāk, tās drīzumā būs vairāk pieejamas un attiecīgi pieaugs arī to popularitāte. Ir trīs veidu patērētāji – vieni, kuri ļoti gaida jaunas tehnoloģijas, otri, kuriem nepatīk jaunas tehnoloģijas, un trešie, kuriem ir vienalga. Ja vērtējam no procentuālā viedokļa, varbūt 15% atbalsta jaunas tehnoloģijas, 10% tās nepatīk, bet pārējiem ir vienalga. Jūs neejat uz veikalu jauno tehnoloģiju dēļ, jūs ejat uz veikalu, lai iegādātos pārtiku, un jūs to vēlaties izdarīt ātri un ērti. Tādu kompāniju kā mūsējā loma ir piedāvāt tādas tehnoloģijas, kas palīdz pircējam, nevis traucē tam, kas palīdz tirgotājam un netraucē tam veikt citas operācijas. Mūsu mērķis ir strādāt ar cilvēkiem, kuri nepārzina tehnoloģijas, bet tās lieto, lai veiktu ikdienas darbības.

J.V.: Mēs mērķējam savus risinājumus uz trim jautājumu grupām. Pirmais ir tas, kā patērētājs iepērkas, otrs – kā patērētājs norēķinās un trešais – kā patērētājs tiek atalgots par pirkumu.

E.B.: Ja raugāmies uz šo no socioloģiskā viedokļa, viens profesors, ar kuru kopā veicām pētījumu Sanktpēterburgā, pirms kāda laika norādīja, ka visas mājsaimniecības pilsētā uz lielveikalu dodas katru otro dienu. Attiecīgi, ja spējam samazināt veikala apmeklējuma laiku par 20 min, padarot visu ērtāku un ātrāku, nedēļā kopumā atbrīvojas stunda laika, ko, piemēram, māte var pavadīt ar saviem bērniem. Un tas ir ļoti svarīgi.

– Mājaslapā norādāt, ka ir svarīgi, lai transakcijas notiek ātri, kā arī ir svarīgi uz čekiem norādīt papildus informāciju. Vai esat pētījuši, cik daudz cilvēku vispār paņem čeku pēc pirkuma?

E.B.: Mēs neesam skaitījuši, bet novērojumi liecina, ka vismaz 40-50% pircēju čekus paņem.

– Tas ir Baltijā?

E.B.: Jā. Neesmu vērojis iepirkšanās procesu Rīgas lielveikalos pēdējos divus mēnešus, bet to esmu darījis iepriekš. Es un daži mūsu konsultanti ik pa laikam ejam uz veikaliem “pīķa” stundās, stāvam aiz kasēm ar pulksteni un mēram, cik ātri notiek procesi. Atgriežoties pie jautājuma, čekus ņem ap 50% cilvēku. Pirmām kārtām, visi zina, ja maksā ar kredītkarti, tev ir jāpaņem čeks. Ja ar kredītkartēm norēķinās šobrīd ap 40% cilvēku, un šī proporcija pieaug, arvien vairāk cilvēku ņem čekus. Pienāks arī laiks, kad varēsim saņemt elektroniskos čekus. Piemēram, Amerikā “Apple” veikalā, pēc norēķināšanās par preci tiek jautāts, vai cilvēks vēlas, lai čeks tiek izdrukāts vai arī tiek nosūtīts uz e-pastu. E-pasta izmantošana ir daudz ērtāka, jo tādējādi vari ātri un ērti mājās savā datorā pārlūkot tēriņus. Šādas iespējas nākotnē gaidāmas arī Baltijā.

– Cik tuvā nākotnē?

E.B.: Tas ir mazliet atkarīgs no likumdošanas aktiem. Latvijā drīzumā gaidāms jauns likums, atbilstoši kuram vairāk datus varētu apstrādāt elektroniski. Ja tā notiks, tad varētu iztikt bez čeku izdrukām. Piemēram, Norvēģijā kasieri vienmēr prasa, vai pircējs vēlas čeku, un, ja pircējs to nevēlas, tas netiek izdrukāts, tas ir vides saaudzēšanas nolūkos. Savukārt Latvijā un Lietuvā likums nosaka, ka čeks ir pierādījums pirkumam. Ja mēs izveidojam drošu elektronisko risinājumu, par ko šobrīd notiek diskusijas, čekus varētu nosūtīt elektroniski. Domāju, ka mobilo telefonu iesaiste šajos risinājumos būtu laba lieta. Turklāt mobilais telefons ir tirgotāja TV, lai reklamētu tirgotāja produktus pircēja kabatā.

– Vai jums šobrīd ir kādi produkti mobilajiem telefoniem?

E.B.: Jā, šobrīd mums ir divi produkti. Viens ir programmatūras risinājums, kas savieno lojalitātes kartes ar mobilo telefonu, un to sauc par “Lwallet”. Tāpat piedāvājam risinājumu, kas ļauj mobilo telefonu izmantot par mobilo POS iekārtu. Šo risinājumu sauc par “RetAPPs SmartBip”. Mājās telefonā izveido iepirkumu sarakstu, veikalā ar telefonu vari noskenēt produktus, saņemt kuponus, pat vari norēķināties caur mobilo telefonu. Protams, lai tas strādātu, ir jāintegrē tirgotāja programmas sistēmā.

– Vai šādus risinājumus izmanto kāds Latvijas tirgotājs?

E.B.: Nē, mēs šobrīd to runājam par šī produkta ieviešanu ar dažiem Latvijas klientiem. Diemžēl pagaidām tas netiek izmantots ne Latvijā, ne Lietuvā. Šāda veida produkti tiek izmantoti Zviedrijā, Norvēģijā, līdzīgi risinājumi ir arī Igaunijā. Savukārt lojalitātes karšu programma “Lwallet” ir pieejama Lietuvā. Šajā aplikācijā vari aplūkot gan savu pirkumu vēsturi, gan dalīties ar lojalitātes kartēm ar ģimeni utt., vairs nav jānēsā līdzi kaudze lojalitātes karšu. Sievietēm varbūt tā nav tik liela problēma, jo viss tiek salikts lielā somā, savukārt vīrietim kabatās nav vietas n-tajām lojalitātes kartēm. Tāpēc ir ļoti ērti, ka visas kartes ir pieejamas vienā aplikācijā un tev atliek tikai noskenēt QR kodu, lai varētu izmantot veikalā attiecīgās kartes priekšrocības.

– Vai Norvēģijā ir šāds risinājums?

J.V.: Lietuva šādā ziņā mums ir priekšā. Protams, Norvēģijā arī ir lojalitātes kartes, bet pagaidām nav pieejams šāds risinājums
mobilajā telefonā.

E.B.: “Rimi” ir ļoti advancēta lojalitātes sistēma. “Rimi” īpašnieki “ICA” savos ziņojumos pat norāda, ka “Rimi Baltic” ir attīstītākā lojalitātes sistēma no visām “ICA” grupas kompānijām.

– Atgriežoties pie čekiem, kas ir domāts ar to, ka nepieciešams uz čekiem norādīt papildus informāciju?

– Tie ir domāti kuponi. Piemēram, ja iepērcies par noteiktu summu, saņem atlaižu kuponu nākamajai iepirkšanās reizei. Kuponu sistēmas popularitāte ļoti pieaug.

Par “New Vision”

Uzņēmums „New Vision“ dibināts 1993. gadā un ir vadošais biznesa tehnoloģiju piegādātājs mazumtirdzniecības uzņēmumiem. 2014. gada jūlijā norvēģu uzņēmums „PSI Group“ ASA,  kas reģistrēts Norvēģijas fondu biržā, iegādājās 100% „New Vision“ uzņēmuma akcijas, kā rezultātā  „New Vision“ kļuvis par daļu no  uzņēmuma, kas ir viens no Eiropas līderiem mazumtirdzniecības tehnoloģisko risinājumu jomā. „New Vision” piedāvā biznesa vadības risinājumus, sistēmu integrāciju un apkalpošanas servisu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijas valstīs, kā arī aktīvi attīsta savu darbību citos starptautiskajos tirgos.