Pašapkalpošanās kasēs aizvieto trūkstošos darbiniekus

Elīna Pankovska, Dienas Bizness

Pašapkalpošanās kasēs lielveikalos tiek apstrādāti aptuveni 20 līdz 30% no veikalā izdrukāto čeku skaita,  vēsta Dienas Bizness.

Jau vairākus gadus dažos Latvijas lielveikalos pircējiem ir pieejamas t.s. pašapkalpošanās kases, kurās pircēji apkalpo paši sevi.

«Centrāleiropā un Baltijas valstīs pirmās šādas kases tika uzstādītas 2007. un 2008 gadā Lietuvā Iki veikalu tīklā. Šim piemēram sekoja Maxima, uzstādot pašapkalpošanās kases divos veikalos Viļņā un Rīgā. Taču turpmāko attīstību līdz 2013. gadam apturēja ekonomiskā krīze. Tobrīd pašapkalpošanās kasu ieviešanas projektu sāka vairāki Krievijas mazumtirgotāji, tostarp X5, Магнит, Глобус, Лэнд, Спар,» stāsta uzņēmuma SIA StrongPoint, kas nodarbojas ar tirdzniecības sistēmu tirgošanu, pārdošanas vadītājs Andris Reiters. Faktiski visās valstīs pircēji šīs kases uztver līdzīgi, tās apstrādā vidēji 20 līdz 30% no veikalā izdrukāto čeku skaita.

Ārvalstu pieredze

«Pirms izvēlējāmies konkrēto risinājumu, pētījām gan tuvāku, gan tālāku valstu pieredzi ar pašapkalpošanās kasēm. Tuvākā pieredze ir Igaunija, kur lielākā daļa mazumtirgotāju šo risinājumu ir ieviesuši, kas skaidrojams ar gana sarežģītu situāciju darba tirgū. Tāpat esam iepazinuši arī Londonas veikalu pieredzi. Var teikt, ka visos Londonas veikalos un jo īpaši centrā ir pašapkalpošanās kases. Piemēram, mūsdienās ir grūti iedomāties Tesco ķēdi bez pašapkalpošanās kasēm,» stāsta Rimi Baltic biznesa attīstības direktore Gundega Martinsone. Analizējot, kāds būtu labākais risinājums Latvijā, uzņēmums pētījis arī Zviedrijas mātes uzņēmuma ICA pieredzi. Tur ir ieviesti divu pašapkalpošanās kasu risinājumi. Viens ir tāds, ko var redzēt arī mūsu valsts Rimi veikalos, savukārt otrajā variantā klients pārvietojas pa veikalu ar skeneri un skenē katru preci, apmaksu veicot kases zonā. «Pasaulē un kompānijas ICA veikalos tiek izmēģinātas arī nākamās paaudzes pašapkalpošanās kases, kur klients līdzīgi kā parastajās kasēs liek preces uz slīdošās lentes un prece tiek noskenēta automātiski sava veida tunelī. Pagaidām gan vēl šim risinājumam ir dažas nepilnības, tāpēc šis variants, visticamāk, paliks nākotnei,» atzīmē G. Martinsone.

A. Reiters no pieredzes stāsta, ka pašapkalpošanās kases ir vairākiem starptautiskajiem Latvijā strādājošiem mazumtirdzniecības tīkliem, tiem visiem ir plāni šo kasu skaitu palielināt. «Regulāri izjūtam interesi par dažādiem pašapkalpošanās risinājumiem, kur pircējs bez pārdevēja pats var veikt noteiktas darbības. Varu piebilst, ka par pašapkalpošanās kasēm interesējas un tos plāno ieviest arī tādi kaimiņvalstu tīkli kā Coop Estonia un Norfa,» norāda A. Reiters.

Darbinieku trūkums

Uz jautājumu, kāpēc tirgotāji izvēlējušies ieviest pašapkalpošanās kases, galvenā atbilde ir trūkstošais darba spēks. «Viens no būtiskākajiem faktoriem pašapkalpošanās kasu ieviešanā ir arī klientu vēlme iepirkties ātri un ērti. Šādi var atslogot veikalus, kur ir liela pircēju plūsma un kur trūkst darbaroku. Arī Igaunijā lielveikalu tīklos ir ieviests šāds risinājums,» skaidro G. Martinsone. «Pašapkalpošanās kases Maxima Latvija sāka ieviest, lai mazinātu darbinieku slodzi, kā arī sekojot patērētāju paradumu maiņai. Šīs kases kļūst populārākas, un pašlaik tajos veikalos, kur pieejamas pašapkalpošanās kases, tās izmanto aptuveni 22% šo veikalu klientu. Savukārt Lietuvā pašapkalpošanās kases Maxima veikalos izmanto aptuveni 21% pircēju. Šīs kases ir guvušas atsaucību arī Igaunijā,» norāda SIA Maxima Latvija mārketinga vadītāja Zane Kaktiņa. Arī A. Reiters bilst, ka viens no galvenajiem pašapkalpošanās kasu ieviešanas virzītājiem ir ne tikai kvalificēta darba spēka deficīts, bet arī tā izmaksas. Pircēju plūsmas maksimumu ir grūti prognozēt ilgāku laiku uz priekšu, līdz ar to ir sarežģīti izveidot kasieru darba grafikus. Vēl viens iemesls ir tirdzniecības platību izmaksas. Divu parasto kasu galdu vietā var izvietot četras līdz sešas pašapkalpošanās kases, viņš skaidro.

Z. Kaktiņa informē, ka šobrīd pašapkalpošanās kases ir pieejamas sešos Maxima Latvija veikalos. Pērn pašapkalpošanās kasu ieviešanā investēti vairāk nekā 300 tūkst. eiro. Arī šogad uzņēmums šādas kases ieviesīs vairākos veikalos. Savukārt Rimi veikalos Baltijā kopumā ir uzstādītas 42 pašapkalpošanās kases, no kurām 10 atrodas Latvijā. Mūsu valstī šo kasu ieviešana ir pilotprojekts, lai novērtētu, vai klientiem patīk šāds variants, kādu pievienoto vērtību tās sniedz biznesam. Tuvākajā laikā tiks izvērtēti testa veikalu rezultāti un pieņemts lēmums par tālāko šāda risinājuma ieviešanu. Šā gada sākumā nolūkā mazināt darbinieku noslogojumu arī Somijas veikalu tīkls Prisma ieviesa pirmās trīs pašapkalpošanās kases.

Viss droši

Ieviešot pašapkalpošanās kases, tiek paredzēti ierastie drošības pasākumi, proti, kasu zona ir aprīkota ar drošības vārtiem, virs kasēm izvietotas videonovērošanas kameras. Pašapkalpošanās kases ir aprīkotas arī ar īpašu aizsardzības sistēmu, kas nosaka, vai noskenētā prece ir tā pati, kas ielikta iepirkumu maisiņā. Daļēju drošības funkciju veic arī veikala darbinieks, kas palīdz pircējiem iegādāties preces ar pašapkalpošanās kasu palīdzību.

Pārdevējs-konsultants ne tikai palīdz, bet arī seko līdzi preču daudzumam, kas tiek noskenēts. Lai izietu no pašapkalpošanās kasu zonas, ir jāiet cauri elektroniskajiem vārtiem, kuri sāk pīkstēt, ja prece nav noskenēta. Pašapkalpošanās kasu zonu redz apsargi ar video novērošanas palīdzību, arī pie kasēm atrodas kāds no apsargiem.